pieradums...

Biju lidziga situacija veselu gadu, sapratu ka tas bija pieradums,tapec pienemu lemumu un izskiros - un nenozeloju to! Parmainas vienmer nak par labu. Nebaidies pienemt lemumu! :-)

Es arī esmu bijusi tādā situācijā. Un tāpat kā Olga, pieņēmu lēmumu un izšķīros - neko nenožēloju. Tūlīt būs pagājis jau gads.. un esmu laimīgāka, kā jeb kad esmu bijusi.. un mana dzīve ir mainījusies pa visiem 360grādiem uz labo pusi (l)

Domāju, ka lielākajai daļai ap šo periodu nāk virsū šādas pārdomas. Paši provocē, apkārtējie apstākļi, darbs/skola, viss kopā. Domājam par sajūtu, kura agrāk bija.
Un , lielāko tiesu, tas viss jo ir jāsāk strādāt pie attiecībām, viss vairs nenotiek pats no sevis.
Palēnām zūd cieņa pret otru, kašķu laikā lieto riebīgākus vārdus. Un te nu paliek divas iespējas-aiziet (kas ir vieglāk) un palikt un strādāt.
Jo savādāk var gadīties, ka visas attiecības tajā periodā arī beigsies, jo nekas nenotiek pats no sevis.

tev, Gemini, tik daudz taisniibas, bet tas viss ir tik sasodiiti gruuti un sarezgiiti...

Varbūt der vienkārši aizbraukt uz laiku un visu pārdomāt?

Mes dzivojam kopa pusgadu un pazistam viens otru 7 menesus. Mums visu so laiku ir tiesi ta pat :-D Kad mes nestridamiez un luncinamies viens gar otru, liekas ka kautkas nav riktigi :-P

man bija līdzīga situācija- ar puisi bijām kopā 3 gadus un strīdi, strīdi, strīdi un jaa, tad kad viss ir labi, tad ir labi godam ! bet mums ir taa, ka sliktais vairāk paliek atmīņā un ka tie sliktie mirkļi pamatīgi nomāc labos. un mēs nolēmām izskirties.. skirsanas bij smaga - abi sapratām kādi kretīni bijām viens pret otru utt, bet bij jau parāk traki tapec kopā vairs nesaiesim. nožēloju, ka man nebij prāta reizem necel kašķus neparko utt, jo tagad skiet, ka viss vareja but labi un ka arī bija labi ! bet nu visa šī pieredze bij vajadzīga, jo abi tagad savās jaunajās attiecibas esam ideālās otrās pusītes, jo tādās kļūdas vairs nepieļausim !
man padoms- ja var ko glābt- glābjat ! bet tas ir iespējams tikai kārtīgi ABIEM paskatities uz sevi no malas- saprast ko daram ne tā, jo kašķi jau nerodas tāpat vien !

domāju,ka pieradums,aizmirsi jau kā ir dzīvot savādāk..
es arī ar puisi biju 4gadus kopā,pēdējo gadu arī mocīja šis jautājums..briest briest..un gatavs,vienā mirklī vienkārši saproti-tam ir jābeidzas!
Ja tā būtu mīlestība joprojām,es šaubos,ka tu te tagad rakstītu un jautātu sev pati kas tas ir?!
izej ārā pastaigāties..viena,domas parasti ir skaidrākas staigājot svaigā gaisā, un atbilde atnāks pati pie tevis! veiksmi! :-)

Paldies Jums, meitenes ;-)

nu man ar draugu arī ir 4 gadi kā kopā :D
un mums nav bieži strīdi,bet ja ir tad tādi ritīgi..Tikko esam izrāpušies no krīzes un ceram,ka tā atkal neuznāks.Tagad mēs mācāmies no jauna viens otru saprast.
Neiesaku nevienām krīzi iesēt,bet tā piemeklē visus..