Neauglība

Neauglību var izraisīt veselības traucējumi gan sievietei, gan vīrietim, tāpēc pāris vienmēr jāizmeklē kopā.

Vispirms jānosaka spermas sastāvs, kustīgums un daudzums. Pēc tam jāizvērtē spermatozoīdu kustība šķērsojot dzemdes kaklu un saskaroties ar gļotādu; spermatozoīdu kustīguma samazināšanās var būt viens no pāra neauglības cēloņiem. Dažreiz imunoloģiskas mijiedarbības rezultātā spermatozoīdi, saskaroties ar dzemdes kakla gļotādu, zaudē savu kustīgumu, tas nozīmē, ka šūnas, kas atrodas sievietes gļotādā, "cīnās" pret spermatozoīdiem, uztverot tos kā svešķermeņus.

Olvadu necaurlaidība var būt viens no neauglības cēloņiem. Ļoti bieži dažādu slimību rezultātā olvadi var būt pilnīgi vai daļēji nosprostoti, neļaujot olšūnai pa tiem virzīties uz dzemdes dobumu un satikties ar spermatozoīdu. Olvadu nosprostojumu visbiežāk izraisa recidivējošs olvadu iekaisums vai endometrioze. Dažām sievietēm olvadi var būt izoperēti ārpusdzemdes grūtniecības laikā. Olvadu nosprostojumu diagnosticē laparoskopiskas ķirurģijas ceļā vai ievadot kontrastlīdzekli un veicot rentgenogrāfiju.

Biežs neauglības cēlonis var būt policistisko olnīcu sindroms vai citi olnīcu funkcionāli traucējumi, kad olnīcās nenotiek olšūnas nobriešana, nenotiek ovulācija un grūtniecības iestāšanās kļūst neiespējama. Vienlīdz svarīga ir hipofīzes aktivitāte; tas ir dziedzeris, kas regulē ciklu kopumā. Hormonu veidošanos hipofīzē var ietekmēt dažādi emocionāla rakstura traucējumi. Jāatzīmē, ka viens no biežākajiem hipofīzes traucējumu cēloņiem ir anoreksija (rezultātā - pazemināts barojums),cenšoties sasniegt "ideālu" figūru. Hormonālus traucējumus diagnosticē analizējot menstruāciju kalendāru un bazālās temperatūras līkni, kā arī nosakot hormonu koncentrāciju asinīs.

Kādas ir neauglības ārstēšanas metodes?

Lai palīdzētu neauglīgiem pāriem tikt pie bērna, medicīnas iespējas šodien ir ļoti plašas. Neauglības ārstēšanas ilgums un panākumi lielā mērā ir atkarīgi no neauglības cēloņa. Bieži vien pietiek ievadīt spermu dzemdē, apejot "nāvējošo" dzemdes kakla gļotādu, tomēr citreiz terapija var būt ilgstoša un sarežģīta.

Olnīcu un hipofīzes funkciju traucējumu gadījumā terapijai visbiežāk izmanto kontraceptīvos līdzekļus, kas regulē hormonu līdzsvaru. Pārtraucot perorālo kontraceptīvo līdzekļu lietošanu, grūtniecības iestāšanās iespēja pirmo ciklu laikā palielinās. Dažām sievietēm kontraceptīvie līdzekļi sagatavo organismu grūtniecībai, pēc tam tiek veicināta ovulācija.

Mūsdienu medicīna var palīdzēt pat sievietēm ar olvadu nosprostojumu, izoperētiem olvadiem un tad, ja vīrieša spermai ir ļoti neliela apaugļošanas iespēja. Šodien medicīna var palīdzēt gadījumos, kas agrāk tika vērtēti kā bezcerīgi. Tas notiek pateicoties IVF (fertilizācijai in vitro). Mākslīgās apaugļošanas laikā olnīca nobriest sievietes organismā, pēc tam tiek izņemta un apaugļota ar vīrieša spermu in vitro (ārpus sievietes organisma). Pēc noteikta laika embrijs tiek implantēts mātes dzemdes gļotādā. Apaugļošana in vitro ar labiem panākumiem tiek veikta arī Latvijā, pateicoties šai metodei daudzās ģimenēs rodas iespēja tikt pie bērniņa.

Vairāk par šo tēmu vari izlasīt http://www.atceries.lv/