kazas un meitinas piedzimsana! :-)

mana gada vilšanās arī ir ļoti līdzīga!!!

ziemassvētku vecītis atstiepa mūža lielāko brīnumu- kādu ļoti, ļoti īpašu cilvēku no pagātnes. tagad dzīve sagriezusies kā tornādo virpulī, elpu aizraujosšā un straujā. kā kalenu beisbola spēli. kur nekas nav mazs un blāvs. viss ir spraiga, koša un spilgta enerģijas bumba :-D

gribētu zināt vai visi tie, kam patīk mest akmeni politiķu dārziņos ir tie, kas regulāri dodas uz vēlēšanām, referendumiem..
vai arī īd, ka ievēlēti nepareizi, kaut paši noslinkojuši un nav devušies paši izteikt savu viedokli.

tie, kas vīlušies- 13.janvāris jūs gaida! ejat, protestējat, saceļaties tāpat kā pirms padsmit gadiem! :-)

pati pirms vilšanās kādā izvērtēju pati sevi. vai man tiesības nosodīt citu neizdarību, ja pati slinkoju? vai man ir tiesības aizrādīt netaktiskumu, ja pati ironizēju? vai man ir ļauts apsaukt bravūrīgos, ja pati neturu muti? nē.
paskaitiet savus labos darbiņus pirms metiet ar grābekli sliņķiem.. :-)

bezmiegam ne-palīdz tīra sirdsapziņa un ķimeņu tēja (;
pavisam nopietni!

gada vilšanās? Mārtiņa Rozes & Co ideja Latvijā audzēt ĢMO. vienkārši "fantastika"..

(http://www.vidm.gov.lv/lat/aptauja/vairakjautajumu_aptauja
Lūdzu, piedalieties šajā aptaujā! (labajā pusē maliņā, virs atkritumu konteinera))

gada notikums sportā? HOKEJS! gan izlases spēles, gan U18 čempionāts Latvijā, gan Rīgas Dinamo.. tāpat arī tikko beigušais U 20 iekrāsoja ikdienu. tāpar arī Štrombergs..Māris Štrombergs!! (ar burtiem nevar fantastisko ltv7 komentētāja balsi atainot, bet tomēr), kā arī Aigara Apiņa zelts. ne mazāk svarīgs!
vispār prieks par pozitīvu valsts vārda nešanu pasaulē! :-)

Prieks, Nana, par Tavu komentāru. Lai gan esmu stipri apolitisks jaunietis, viedoklis par šo tēmu man ir un parunāt par to man patīk. :) Jā, eju uz Saeimas un pašvaldību vēlēšanām, zinu, par ko balsoju, negāju uz referendumu, jo zināju, kāpēc mani tas neinteresē. Paskaidrošu precīzāk par to vilšanos. Izpildot savu pilsoņa pienākumu, piedalījos vēlēšanās, balsoju par sev simpatizējošu politisko spēku. Kad tika ievēlēta vairāk vairāk, nekā mazāk simpatizējoša Saeima, varēju atviegloti nopūsties, jo Saeimas solus aizpildīja vīri un dāmas, kas rūpēsies par manu valsti. Vārdu sakot, ticēju, ka nu varu nodarboties ar savām lietām, jo esmu viņiem savā ziņā devis darbu. Kas nozīmē, ka man nav jāuztraucas, vai pienācīgi tiek iekasēti nodokļi, vai Latvijas armijai būs bruņu vestes, vai manam vecam tēvam tiks izmaksāta kārtējā pensija, vai "Limbažu piens" joprojām varēs neuztraukties par savu ražošanu, vai vilciens uz Liepāju joprojām turpinās kursēt par pieņemamām cenām un ļoti daudz līdzīgām lietām. Visas partijas taču mums (skolotājiem, medicīnas māsām, ārstiem, utt) solīja to labo dzīvi - paaugstināsim šito, uzcelsim šito, atbalstīsim ražošanu un veicināsim eksportu. Mēs jau visi ticējām arī, ievēlējām un varējām atpūsties. Bet re! Izrādās, ka šie cilvēki to manis iedoto darbiņu nemaz tik labi nespēj veikt. Te pēkšņi aldziņas jāsamazina tiem un šitiem, te jāpaceļ PVN vieniem par tik, otriem vēl vairāk, un galu galā mēs visi kādam vēl būsim parādā pāris miljardus latu. Un kā te var nevilties? Ja māte bērnam sola nopirkt jaunas ragavas, ja viņš matemātikā nopelnīs uz liecības 8, protams, bērns cenšas. Bērns to astoņnieku Ziemassvētkos mājās arī pārnes, bet māte saka: nebūs tev, bērns, nekādas ragavas, jo tu, redz, neaplēji vēl tās puķes un paskaties vispār, kāds tev galds! Protams, ka bērns ir vīlies. Kaut ko mums solīja - ievēlējām (atnesām astoņnieku). Gaidām tās ragavas, bet mums saka - paši tos kredītus ņēmāt, mēs jau brīdinājām un galu galā - dzīvosim taupīgi. Un kā te var nevilties? Man liekas, ka jebkurā darba vietā, ja darbinieks, teiksim, ārsts galvas sāpes ārstē ar kuņģa pilieniem, visiem būtu skaidrs, ka šis cilvēks par ārstu taču nevar strādāt. Bet mūsu ministrijas, kuras izstrādā finanšu un ekonomikas attīstības stratēģijas, kuru mērķis ir nodrošināt tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību, var nedarīt neko jeb precīzāk sakot - nekādas stratēģijas pat neveidot. Bet ar visām problēmām cīnīties tikai tad, kad tās radušās. Un nevis ar kādu plānu, bet kaut ko izdarīt un pēc tam skatīties, vai šitas tiešām strādā? Valsti tomēr ir jāvada, paredzot šādas tādas lietas uz priekšu. Līdzīgi kā programmēšanā: if - else - then un tā visu laiku. Bet mums te Latvijā viss ir skaisti, līdz vienā dienā paziņo - IR KRĪZE! NAUDAS NAV! Neatceros vairs precīzus datumus, bet decembra sākumā tā patiešām bija. Vienudien viss labi, otrā dienā pēkšņi izrādās, ka esam teju bankrotējuši. Pie visa tā, ka budžeta ieņēmumi bijuši lielāki, nekā pērn. Bet, ak vai, valsts pārvaldes izdevumi gan auguši par 20%.

Vēl tikai man nav skaidrs, ko īsti dara Latvijas Banka, ja galu galā tā veic ekonomiskās situācijas attīstības analīzi un izstrādā prognozes. Un tās uzdevums par savu pētījumu rezultātiem ir informēt ne tikai SVF, bet arī sabiedrību. Bet mums stāsta - gribējāt dzīvot labāk, tagad nāksies savilkt jostas. Vai tad kāds iepriekš kaut ko ierobežoja? Nē! Jo visi gribēja dzīvot labāk, arī tie, kas to, kā izrādās - nedrīkstēja ļaut.

Un par to Saeimas atlaišanas akciju - kārtējās muļķības. Ja ko tādu rīko tauta, ok. Bet šī akcija ir šīs pašas Saeimas bijušo ministru A. Pabrika un A. Štokenberga jaunā politiskā veidojuma tēla spodrināšanas pasākums. Viens no šiem kungiem 2006. gadā bija arī ekonomikas ministrs, pēcāk pašvaldību lietu ministrs, kamēr otrs ārlietu ministrs. Nu šie abi kungi, redz', zina, kas valstī jāmaina.

Vārdu sakot - tie paši vēži, tikai citā kulītē!

Arī man nav saprotams, kā var davest līdz bankrotam valsti. atceros, kā brīnījos, kad uzzināju, ka Islandei ir gadījies finansiālais krahs. neviena vārda par to iepriekš, vienā dienā Babāc un kā sniegs vasaras naktī uz galvas! tāpat arī ar šo Latvijas krīzi. no modes vārds inflācija ir aizgājis otrajā plānā, tagad iet runa par krīzi. absurdi! visu gadu bija puslīdz normāli, bet decembrī, kad "jāsavelk gali"- ziniet, draugi, ir problēma... bet paši jau vainīgi! "treknajos" gados atļaut dajebkādu budžeta deficītu un neveidot iekrājumus (kaimiņvalstī Igaunijā ar likumu ir aizliegts deficīta budžets, neba jau viņi ir tādi muļķi, ka no zila gaisa izdomājuši likumiņu). šeit jābrīnās par to, ar kuru galu domā ekonomisti, valdība, jebšu mūsu politiskā elite.

tāpat arī gaidīt uzplaukumu valstī, kur tautsaimniecībā nenotiek praktiski nekāda ražošana, izput lauksaimnieki un zemnieki, ir pārāk naivi. bez eksporta nesanāks...

īsti laikā ir tā ideja par kapakmeņiem Daugavas sirdī- koncertzāli. izskatīsies pavisam optimistiski, gluži kā Brāļu kapos.. :-D


bet, zini, par to atlaišanas akciju es negribu piekrist. protams, idejai pamatā ir atsevišķu politiķu vēlme aizvākt no ceļa traucējošos spēlētājus, taču ir arī pozitīvais aspekts- tautas vienošanās kopīga lēmuma īstenošanā. visiem ir skaidrs, ka TĀ , kā ir TAGAD- vairs nedrīkst. nevajag būt pesimistiem un domāt, ka vienīgās izmaiņas jaunajā Saeimā būs ministru rotācija pa silti iesildītajiem krēsliem, būs taču arī entuziastiski noskaņoti cilvēki, kam līdz kaklam viss bardaks un tie vēlēsies ieviest kārtību. es, piemēram, gaidu kādu vājprātīgi harizmātisku politiķi, kas ņems un noliks visus nothing special'us pie vietas.
sliktāk jau nebūs, jābūt optimistiem! :-D 8-)

ooo.. lietu daudz-izrādes, koncerti, teātri, grāmatas, tiku pie drauga, pabeidzu vidusskolu, sāku studēt, tiku pašpārvaldē, rakstīju dzejoļus, ballējos, uz 15min turēju rokās mūža lielāko sapni, strādāju un pats galvenais-iepazinos ar ļoti daudziem labiem cilvēkiem, to skaitā tevi, un pilnveidoju pati sevi. :)

Jā, iepazīšanās ar mani ir ļoti vērgīga. :-P

Ir, ir. :)

Gads raibu raibais :) patīkamāk protams atcerēties pozitīvo - un tā bija daudz,daudz,daudz, un es zinu,ka tas turpināsies arī šogad :)
Darbs,kurš tiešām patīk, Dziesmu un deju svētki, ceļojumi (pirmais lidojums :)) pārsteigumi (pēdējā gada laikā esmu sapratusi,ka sagādāt pārsteigumus ir TIK VIENKĀRŠI un prieks ir gan draugiem, gan man ),koncerti,dejas, un protams daudz jauni kontakti :) Un pozitīva domāšana :)

Par situāciju valstī gan neesmu tik pozitīva, beeet...esmu domājusi par iesaistīšanos politikā..bij ideja ar domubiedriem izveidot partiju..diezgan nopietna ideja, ja ne gluži jaunu partiju (jo kurš gan balsos par tādiem jauniešiem, kuri vienkārši iedomājušies būt pie varas,vai ne?), tad doma pievienoties kādai esošai partijai - beet arī tur mūsu viedokļi gan jau netiktu ņemti nopietni..Gribētos jau valstī pozitīvākus apstākļus, un saprotu,ka jāsāk ar rūpnieciskās darbības atjaunošanu. Valstī,kuras gandrīz vienīgais eksports (!!!!) ir koksne, pašsaprotami kaut kad bij jāiestājas krīzei..Varētu jau mēģināt atjaunot rūpnīcas un fabrikas, izlietot aizņemtos miljardus jēdzīgi, bet tad atkal nebūs naudas algām..un kā tad to kredītu atdos?..tas ir sāpīgs jautājums...tikai tāpēc es neiesaistos politikā..situācija valstī ir kā apburtais loks..
Jā, varat mani saukt par gļēvu,bet vieglāk ir aizbēgt..pabeigšu studijas un bēgšu..Jo ja arī ietu politikā, nekļūtu tik bagāta,lai varētu dzīvot nevis eksistēt un palīdzēt vecākiem un vecvecākiem, bet esot ārzemēs tas būs iespējams..
Un kāda nozīme kur būt - tāpat jau te - Latvijā lielākā daļa pieder ārzemniekiem, es vienkārši būšu tikai mazliet tālāk no mājām :) bet sirdī jau Latvija paliks - tās daba, tradīcijas un pamatiedzīvotāji - latvieši(lai arī neesmu patriote, es tomēr mīlu šo valsti)