Es arī principā esmu skeptiski noskaņota pret iepazīšanos internetā, lai gan pirms pāris gadiem aktīvi čatojos iepazīšanās nolūkā populārākajos portālos. Sekoja, protams, uzaicinājumi tikties dzīvē, taču es vienmēr nobijos, sāku izvairīties un pārtraucu saraksti. Nezinu, laikam tas nav manā stilā. Vai arī bija bail vilties.
Patīk aktīvi sarakstīties un būtībā iepazīties tuvāk ar cilvēku, kuru kaut reizi esmu satikusi dzīvē, parunājusies un jutusi abpusējas simpātijas - tad zinu, ka ir vērts sačatoties.
Ā, un vēl tagad man draugos ik pa laikam atnāk truli teksti, kā piemēram - "ziedi, puķīt, manā sirsniņā" vai arī garš, bezsakarīgs savārstījums ar mērķi iesākt saraksti. Nav ne mazākās intereses sākt atspēkot visādus glupus argumentus, tāpēc arī šis nav labākais veids, kā sākt saraksti.
Rezumējot uzskatu, lai būtu interese sarakstīties, jābūt iespaidam par cilvēku reālajā dzīvē, nevis tikai pēc bildēm. Internets ir labs palīgs, iepazīstot otru, tomēr ne pats pamats.

Speciāli nekad neesmu mēģinājusi iepazīties internetā, taču tas neizbēgami notiek. Pietiek pavairāk papļāpāt kādā forumā, kad jau tīri vai netīšām tiek sarunāts ar kādu kopā iet uz kādu pasākumu vai kaut kā tamlīdzīgi. Un tā arī viss attīstās. Puse no puišiem, ar ko esmu draudzējusies, ir bijuši no interneta, tagad arī:D Un ļoti labi:) Sen pagājuši tie laiki, kad netā sēdēja tikai nūģi un seksmaniaki:D

Es piekrītu Essnee. Internetā var sastapt patiesi jaukus puišus. Pat ar divām meitenēm esmu sapazinusies! Jaukas!
Tā vnk aizrakstās.Atrod vienojošu tematu.Aizraujās. Tad jau samainās skypiem un aiziet!

MAn tagad ir divi patiesi labi draugi ar kuriem pirms gadiem 3 iepaiznos i-neta! Kopa ejam uz tusinjiem, braucam uz kalnu vai vnk klusejot skatamies majas filmas! Vinji man stasta par savam draudzenem, bet es vinjus izjautaju par puishu attieksmi utt.
Esmu ari iepazinusies i-neta, bet vienmer esmu bijusi pirma kas aicina tikties, jo ilga saraxte un teloshana ar iespejams uzliktu masku mani nesaista!
Turklat ja ir daudz darba un apkart tikai draugu burzinji, klubiem nav laika... tad ka gan citadak iepaities!
Reiz vienai draudzenei jautaju: Kadelj tik shausmigi pucejies, mes tikai lidz veikalam aizbrauxim ar autobusu dazhas pieturas! Vinja man atteica: Bet ja nu autobusa satieku savu muzha milestibu :)
Un ko pie sevis nodomaju: Mna LOVE gan nebraux ar autobusu :-D

Djamante, patīk Tavs komentārs. :)

jaapiekriit autora viedoklim, jo arii es iepaziishanos internetaa uzskatu par izmisuma soli un mulkjiigu riiciibu. nekas labs no taa nevar sanaakt. ir izveidojusies aizspriedumi par to kaadi cilveeki iepaziistas internetaa un tie nav no taas labaakaas sabiedriibas daljas, draugiem.lv dazreiz tiek sanjemtas veestules ar muljkiigiem tekstiem, kas buutiiba visi ir tendeeti uz to, lai aatraak satiktos un ievilktu metieni gultaa.
protams ir bijusi gadiijumi, kad veel biju maza un dumja :-D , kad itkaa normaals pusis ir redzeejis skolaa un uzmeklee tajos pasos draugos un meegjina iepaziities, seko gars sarakstiisanaas periods, tad kaut kaa tas viss apniik, taadeelj ar manu iniciatiivu (pusis laikam taa kaa baidiijaas) tiek norunaata satiksanaas, kas gluzi nebija katastrofa, bet vinja personiiba un izdariitie spriedumi par mani atbaidiija. trakaakais ir tas, ka peec vairaakiem gadiem sis puisis ik pa laikam ir meeginaajis atkal kko sabiidiit ar divdomiigu veestulju paliidziibu, lai arii vinjam ir patiekts, ka nekas nesaaks, tikai parasti draugi un viss.
secinaajumi ir taadi, ka labaak sarunaat tiksanos uzreiz bez garas sarakstes, lai nevedotos nepareizs prieksstats par cilveeku. tad vismaz satiec klaatiene un uzreiz vari saprast ir vai nav iistais. vai arii vnk vispaar neizmantot internetu, jo ir tachu tik daudz dazaadu citu interesantu vietu un veidu, kur, kaa iepaziities :-)

Internetā iepazīstos jau vismaz 7 gadus. Man čats ir sports, lai gan neesmu satikusi nevienu, kurš sauktu mani par izmisušu vai nūģeni. Ja Jums nepatīk čats, tad Jūs tam vienkārši nederat! Čatā cilvēki tiek šķiroti, ja kāds neinteresē, sarunu pārtrauc. Arti, visā Tavā ierakstā nebija nekā no tā, kas reāli notiek čatā vai kādā iepazīšanās portālā, tikai un vienīgi stereotipi. Ja vīrietis neieinteresē jau tad, kad uzraksta pirmo teikumu, tad ir vēl vismaz 26, kuri to izdarīs. Īepazīšanās internetā iemāca būt interesantam, tiešam, atklātam, vērtēt otra vārdus un domu gājienu. Tur mēs izvēlamies, kam veltam savu laiku, brīžiem būdami daudz īstāki nekā reālajā dzīvē.
Buce, kad Tev būs vismaz 14 gadi, labprāt ar Tevi padiskutēšu par šo tēmu! Kur loģika Tavā tekstā par to, ka būtībā visi ir tendēti uz to, lai ātrāk ievilktu gultā, bet uz tikšanos aicini pati?
P.S. Ceru, ka tikai tad, kad vērtējat iepazīšanos internetā, secinājumus izdarāt pēc viena vienīga piemēra... Ja tikšanās izrādījusies slikta, meklējiet vainu sevī! Jūs vienkārši nemākat iepazīt otru pirms tikšanās!

Trīs gadus atpakaļ mana mamma internetā iepazinās ar vienu vīrieti. Kā izrādijās, viņš ir ne tikai gudrs, interesants, rūpīgs un ļoti uzmanīgs, bet arī Latvijā pasīstams cilvēks.
Pagajušā gada pavasarī viņi apprecējās.
meitenei, kura rakstīja, ka internetā iepazīstas ne tā labākā sabiedrības daļa, ieteiktu kļūt vismaz par tik labu sabiedrības daļu, ka izaugt no šaurās draugiem.lv pasaulītes, kurā kontaktējas tikai ar nogribējušiem tīnīšiem. meitenīt, internetā nav tikai face.lv, draugiem.lv un oho.lv. un globālo tīklu neizmanto tikai bērneļi, kam nekas nav galvā.

nu inetaa veel neesmu mekleejusi attieciibas- ne apzinaati, bet satikusi gan esmu - savu sapnju virieti ar kuru jau 4.gadu esam kopaa. sarakste inetaa pirms pirmaas tikshanaas gan bija kaadu nedeelju:)
man arii ljoti patiik tavs domu gajiens Djamante.

1kaart nebiju gaidiijusi, ka tik daudzas dedziigi metiisies mani apvainot, par to, ka iepaziishanos internetaaa neuzskatu par labaako veidu. nezinaaju, ka sajaa jautaajumaa ir tikai viens pareizais viedoklis, jo es jau ari nenoliedzu un tiaki apsveicu tos cilveekus, kas laimigi viens otru ar interneta starpnieciibu ir atradushi.
2kaart, man sen vairs nav 14, un domaaju, ka savas pieredzes un uzskatu pausana nav nosodaama, vnk izstaastiiju kaa man ir gaajis un kaads viedoklis man ir izveidojies sajaa jautaajumaa.
3kaart, toreiz tiksanaas iniciatore biju es, jo kaa jau teicu, pusis bija no skolas, un nav jau taa, ka skolaa nebuutu citu, kam vispirms uzprasiit so to par konkreeto cilveeku, vinja nodomiem. un kaa mineeju torieiz biju jauna un dumja, tsadeelj no guutaa pieredzes man ir izveidojies savs viedoklis par so teemu. iesaku ciitiigaak lasiit rakstiito.
4kaart lielaakaa dalja dr.lv sanjeemtaas veestules no viiriesiem biezi vien ir veerstas uz to gultu, dazreiz pat loti tiesaa un aizskarosaa formaa, nevajag to noliegt, taadeelj tas uzskats par ne to labaako sab. dalju, varu tikai apsveikt, ka kaadai ir palaimeejies iepaziities ar jaukiem cilveekiem. :-)
kaa jau ieprieks mineeju, uzksatu, ka aarpus interneta ir daudz vairaak interesantu veidu, kaa iepaziities :-)

t.b. guutaas

To buce:
Tad pasaki kā un kur lai sieviete- karjeriste atrod un iepazīstas ar savu LOVI!
Darbs, darbs, darbs, komandējumi, sanāksmes, no rīta līdz vakaram tikšanās, brīvdienās vienīgā vēlme ir gulēt!
Tāpēc atzīstu i-netu kā vienu no... :)

Piekrītu Djamantei. Iepazīšanās inetā ir viens no veidiem kā iepazīties. Pozitīvā pieredze- draudzene joka pēc lasīja iepazīšanās sludinājumus tajā pašā "draugiem.lv". Viens no tiem sludinājumiem izcēlās uz pārējo fona, jo izskatījās, ka puisis patiešām meklē savu īsto un vienīgo. Draudzene uz sludinājumu atbildēja, viņi sāka sarakstīties, satikās, iemīlējās un tagad jau vairākus gadus dzīvo kopā :)

interneta vidē attiecības risinās savādāk. tas nav kā dzīvē- aci pret aci, zobu pret zobu. ir mirklis pārdomām, apdomai, vienmār ir laiks pārdomāt sakāmo utt. attiecības risinās sterilizētos apstākļos, ārpus laika un telpas būtībā, jo vajadzīgs vien webs vai waps. romantiku itin viegli uzkruķīt tur, kur tās nav.

gribi būt dvēseles radinieks?
piemēram, draugiem.lv. cik nereāli daudz info par otru tur var atrast! viesugrāmata, dienasgrāmata, galerijas.. atkost otru un likt tam domāt, ka, jā, beidzot ir atrasts, kas domā tāpat kā es.. elementāri. un iekrīt! meitenes iekrīt, iekrīt puiši..
protams, kā veids, kā atrast domubiedrus un draugus, uzskatu, ka lielisks, bet tikai gadījumos, ja visa darbība no tīmekļa pēc iespējas ātrāk tiek pārcelta uz reālo dzīvi.

pati tagad esmu "iekritusi". dzīvē man gandrīz nav tā, ka par kādu pēc sķiršanās domāju ilgāk kā gadu. par kādu internetā iepazītu domāju nu jau 3.gadu.. vājprāts! saprotu, ka neloģiski. saprotu, ka daudz kas no visa ir būvēts uz falšām emocijām, kas ir samarinējušās uz nekādiem pamatiem, bet... neko nevar padarīt! joprojām domāju, ka tieši iepazīstoties internetā atradu to Īsto draugu.

Ārprāts, manuprāt, tikai vienu reizi esmu satikusies ar svešinieku, kas nez no kurienes uzradies atsūtija man vēstuli draugos. Tur, pļāpājot un vēlāk sazvanoties, viņš man šķita jauks un interesants, bet pēc tam, kad biju ar viņu pāris reizes satikusies, sapratu, ka viņš ir tīrās šausmas un ka negribu viņu vairs nekad dzīvē redzēt vai dzirdēt, BET viņš joprojām man pa retam zvana, skatās profilu vai kaut ko atraksta, lai gan ir pagājis vairāk kā PUSOTRS GADS!!! Nu ko lai saka-ir vērts pieļaut kļūdu, lai būtu pēc tam no kā mācīties... :D

Sveiki.
Es ar savu mīļumu iepazinos internetā – ar visiem jau zināmā portāla draugiem.lv starpniecību – akcijas slepenais pielūdzējs ietvaros.
Nekad neesmu bijusi iepazīšanās ar interneta starpniecību piekritēja, kā arī mums abiem tikko bija beigušās ļoti sāpīgas attiecības, kā arī viņš, mans tagadējais topošais vīrs, nebija vienīgais, kas izrādīja man savas simpātijas, bet viņš izcēlās ar spītību un neatlaidību.
Nolēmām satikties un iepazīties, ar vienošanos “Vai nu ir klikšķis vai arī nav”!
Pēc mēneša jau dzīvojām kopā – un tagad varu droši teikt – esmu laimīga, ka viņu satiku, un manuprāt tas nav būtiski, kā tas noticis.

Kāpēc gan ne? Uzskatu,ka iepazīties var jebkur, un tieši tā - ja nav laika,ja ir darbs,darbs, skola, darbs, tad internets ir pieņemama lieta. Iepazīstas jau dažādiem mērķiem,un citreiz ir vieglāk izkratīt sirdi, parunāties ar cilvēku,kuru neredzi/nezini (par to nezināšanu gan ir nācies saprast,cik pasaule tomēr ir maza).
Man ir draugi(drīzāk gan paziņas),ar kuriem kontaktējos caur internetu,bet neesmu tikusies, un ir tādi, kurus satieku, pļāpājam, ejam uz kino/kafejnīcām/pasākumiem..tādus laikam varētu par draugiem pat saukt :)
un protams,ja runa ir par negatīvo..nu nepatīk man,ja pēc vienas/divām tikšanās reizēm sūta man bučas un mīlestības apliecinājumus..varbūt esmu vecmodīga vai dīvaina, bet ar šiem vārdiem pati nemētājos, un tāpēc laikam tas nav pieņemami..Ja vispār nesatikts puisis sāk saukt mīļvārdiņos, tad jau uzreiz sāku "atšūt", saprotu ka nebūs nekas prātīgs..
Bet ir daudz paziņu,kuri satikušies ar otrajām pusītēm tieši caur internetu..katram jau sava taktika, mērķi un ieguvumi :)

Katram jau tā pieredze un domas par iepazīšanos i-netā atšķiras,bet mūs vieno kas kopīgs(mēs vnk vēlamies būt mīlētas)nav tik būtiski kur iepazīstas..
Mana personīgā pieredze liecina,ka droši var iepazīties i-netā,galvenais ir mācēt just cilvēku un caur i-netu to var ļoti labi.Caur saraksti var just domu spēku,tas kā puisis raksta un izsakās,pauž savu atieksmi..Pēc tā visa plus bildēm un intresēm var izveidot jau diezgan reālu tēlu arī dzīvē.
Piekrītu,ka nevajag vilkt garumā,jo sarakstoties pārāk ilgi reālajā dzīvē satiekoties pastāv lielāka iespēja vilties,bet ne vienmēr:)No patstāvīgām astoņām sarakstēm ilgākā laika posmā satiekoties dzīvē,esmu vīlusies tikai divas reizes.Un tā vilšanās pēc būtības bija mazsvarīga,bet tai pašā laikā diezgan noteicoš faktors,mani nesaistīja puisis vizuāli un pēc ķermeņu valodas.
Katrs jau var iemācīties rakstīt skaisti un bildēs būt simpātisks,bet nevaram zināt,ka cilvēks sevi pasniedz sabiedrībā,kā viņš ir audzināts ģimenē un cik pozitīva pieredze bijusi atiecībās.Bet kopumā par satikšanos i-netā nožēlojusi neēsmu:)Esmu guvusi lielisku pieredzi atiecībās:)un esmu iemīlējusies no pirmā acu skatiena..un nu jau tā kopā esam četrus gadus:)
Ja nejauši iezogas prātā doma-pačatot,droši darat tā:)

Izlasot šo rakstu, uzreiz gribas galvā sakārtot ''visu'' pa plauktiņiem, tas ir, pašai saprast kāda ir mana nostāja atiiecībā uz iepazīšanos... īsti nevaru saprast. Ar cilvēkiem komunicēt [lasi- iepazīties] man ir tīrais nieks, atrast kopīgu valodu ar svešinieku ir daudz vairāk īzī, nekā ar savu labāko draugu, jo kā jau Tu- Arti- pats esi izteicies, ka ar svešiniekiem var pārrunāt tās tēmas, kas draugiem vairs neliekas ''ķidājamas''. Kibertelpā vai realitātē... Hmmm. Jāpadomā... Ikreiz, kad iedomājos sevi pēc pieciem gadiem vienu, ar Gruzīņu vīnu glāzē, sēžam savā istabā un aplūkojam krelles, kuras nav īsti kur pievilkt, tā vien gribas, kā taustīties pēc makintoša, lai varētu ievietot savu pēdējo glītāko foto [kas visticamāk būs no labākās draudzenes otrajām kāzām] kādā no iepazīšanās portāliem. Taču mani aptur atpazīstamība... Mūsdienās cilvēki ir tādi pļāpas, ka ātri vien būtu par ko trīt mēles! Tas rada diskomfortu. Tāpēc veiksmīgai ļubestības meklēšanai cybertelpā esmu atmetusi ar roku. čau!
Otrais- iepazīties realitātē... Reālāk, taču es īsti neesmu profiņš tādā loveru lietā. Ir gadījies parunāties ar dažādiem vīriešiem, bet tā ir čomu būšana- un maz ticams, ka viņš man teiks: draudzējamies! Savu vārdu iepazīstoties neatklāju principa pēc. Gadījās reiz, kad pamodos pie kāda jaunskunga un pēc vēl dažām jautrībiņām pametu viņa buduāru draudzīgi atvadoties, taču neiedodot viņa lūgto manu telefona numuru, nedz nenosakidrojot viņa vārdu, nedz arī neuzbāzos viņam ar saviem personas datiem. Ar vieglu sirdi, paballējusies, viņa vārdu un vecumu nezinot, devos mājup!
Pati aptveru, ka katrs pats savas laimes kalējs, bet kurš gan cits sunim asti cels, ja ne pats?!
Tā kā mana ikdiena ir ar abu dzimumu pārstāvjiem 50 uz 50, tad saprotu, ka par šķērsli loverīgām attiecībām ir pieradums pie kompānijas attiecībām. Es to biju domājusi tā, ka grūti būtu ievest cilvēku tur, kur viņš nekad nav bijis un nav par to neko dzirdējis, taču ceru, ka pienāks arī mīlas laiki! Iespējams, ka man vēl jāaug, bet tad tikai pieredzē...

es pati kādreiz neticēju un biju pret to - iepazīšanos netā, bet es pati tādā veidā atradu savu mīlestību, tā nejauši, es ilgi domāju vai vispār viņam atbildēt, tomēr atbildēju un turpinājām sarakstīties līdz satikāmies, lai gan pat īsti nezinu kāpēc visu to darīju, jo tas viss nav manā stilā, es tādā veidā neiepazīstos, bet tomēr tā notika un man ir liels prieks, ka tā notika, jo ja es iedomājos bez kā tagad man nāktos dzīvot, nu nēē, internetā tiešām var iepazīties un ar ļti foršiem cilvēkiem ;-) 8-)

nu manupraat internetaa var ari iepazities ar forsiem cilve4cinjiem..ir gadijies ari satikties reali jo es aro bizi iepazistos internetaa...protams ne vinmer ieraugi dzivee to ko biji gaidijis....bet nu tomer dzive interesantaaka...

Manuprāt, katrs, kuram pieejams i-nets kaut 1x ir pamēģinājis - kā tas ir - iepazīties virtuālajā vidē. Daži aplaužas, dažiem laimējas. Šāda pieeja tik tiešām neder visiem. Pēc savas pieredzes iesaku -skaidri definēt un apzināties, ko vēlies tur sastapt, lai nenomaldītos no ceļa un neiztērētu veltīgi savu dārgo laiku.

ja sēž portālos ar mēŗķi iepazīties - tas nav forši.
ja vienkārši čatojot - sačatojas, tad tas jau mazliet savādāk.
Arī es esmu sačatojusies līdz nopietnām attiecībām, un ja vajadzēs tad to darīšu vēl.
kad nav attiecību, tad sanāk vairāk laika pačatot, kad attiecības ir sačatotas, tad čatot atkal nesanāk un tā pa riņķi. bet es nevienā brīdī to nesauktu par slimību, vai atkarību, ja nedēļā kādas 2 stundas atļaujies virtuālas sarunas ar svešiem cilvēkiem, it sevišķi, ja tas notiek darba laikā.

Buce, tām, kurām nāk bieži nāk vēstules draugos no svešiniekiem ar aicinājumiem uz seksu...varbūt izņem no albuma bildes (vai vismaz padari neredzamas draugu draugiem) ar peldkostīmiem, apakšveļām un milzīgiem dekoltē - tad tev neviens tādas lietas nerakstīs :D 1x es ieliku profilā bildi, kur es peldkostīmā. teiksim tā - drīz tā bilde pazuda & man ir svēts miers :D
Un jā, internetā var iepazīties arī ar ļoti labiem cilvēkiem, saku no pieredzes ;)

patīkami bija lasīt laimīgos mīlas stāstus,ja tā var izteikties (l)

mana labaaka daudzene arii iepazinas ar puisi i-netaa...un bija kopaa pusgadu!!tas peec manaam domaam bija labaakis puisis kaads vinai ir bijis!tik gudrs,mills, romantiks!!

es gan netu izmantoju tikai lai konakteetos jau ar paziitamiem cilveekiem. Loti labs veids ka saakt kontaktu ar puisi ar kuru dziivee kautreetos sakt!un pec tam dziive tuspinaat kontaktu!:)

ari es iepazinos interneta ar savu puisi un esam vel aizvien jau 2 gadinus kopa....
speciali sludinajumu ielikusi neesmu....
vins uz mani draugos paskatijas ie saka rakstit vestules un vel lidz sim bridim esam kopa.... (l) (l) (l) (l) pasiem par to ir liels jo liels priecins

jā es pati esmu iepazinusies ar puisi, un diezgan ilgi draudzējos. domāju kad tas nebija pareizi caur netu iepazīties , bet nenožēloju, vel līdz šim brīdim. :-P :-D

oj visi tik gudri..a kur ta citur iepazities ko?piem. vientulai meitenei vai puisim?kur? ja ne autobusa, ja ne interneta??:)

Nepiekrītu autoram.
Internets ir vide, kur apgrozas daudz un dažādi cilvēki, pat tādi, ar kuriem dzīvē tev nebūtu iespēja sastapties, jo pēc būtības, ne jūsu darbs, ne intereses, ne dzīves stils, nekrustotu dzīves ceļus. Toties internets saved kopā visus. Galvenais ir atrast pareizo vietu un intuitīvi just, kurš no visiem ir paties sarunā ar tevi, bet kurš vēlas iepatikties, lai panāktu kaut kādus tikai viņam izprotamus savtīgus mērķus.
Īstenībā, par interneta vidi un vīriešiem, man pat ir vesela izpētes sistēma bijusi, vesels blogs uzrakstīts, kādas dažādas vīriešu sugas internetā ir sastopamas sākot no neveiksminieku klasifikācijas, līdz pat mačo un veiksminiekiem :) Pārāk maz vietas te tiek atvēlēts, lai to visu publicētu :)
P.S. Personīgi es tieši internetā sastapu savu otru pusi, un nu jau mēs esam kopā pusgadu un domājam par kāzām un kopīgu mantinieku.

Интересует раскрутка сайтов, или заработок в сети?.Тогда форум
<a href=http://seotrash.ru/>Сео треш</a> то что тебе нужно.